Pēc Valsts vides dienesta (VVD) iniciatīvas un ar SIA “Rīgas ūdens” atbalstu 23. jūlijā tika rīkota kopīga klātienes sanāksme ar Mārupes, Babītes u.c. apkārtējo pašvaldību pārstāvjiem, lai spriestu par traucējošu smaku izplatības ierobežošanu dūņu krātuvēs “Vārnukrogs”. Sanāksmes dalībniekiem viesojoties Bioloģiskās attīrīšanas stacijā “Daugavgrīva” un Vārnukroga dūņu krātuvju teritorijā, “Rīgas ūdens” prezentēja rīcības plānus ar konkrētiem tehniskajiem risinājumiem un piedāvājumiem notekūdeņu attīrīšanas procesā radīto dūņu apsaimniekošanā īstermiņā un ilgtermiņā. 

Ir pierādījies, ka arī pašlaik “Rīgas ūdens” izmantotie tehnoloģiskie risinājumi (smaku izplatības ierobežotāju automātiskās sistēmas ierīkošana, monitoringa iekārtas jeb tā saucamā e-deguna piesaiste, papildu reaģenta izmantošana u.tml.) dod rezultātus, tomēr pie karstākiem laika apstākļiem un attiecīga vēja virziena tie nav pietiekoši. “Rīgas ūdens” darbojas vairākos virzienos, lai smaku problēmu Vārnukrogā novērstu – ir īstermiņa un ilgtermiņa risinājumi, taču nepieciešams noskaidrot optimālākos. Jau tuvākajā laikā tiks izsludināts konkurss un apkopoti piedāvājumi iespējamībai dūņu krātuvi pārklāt ar ūdens un smaku necaurlaidīgu ģeomembrānu. Savukārt ilgtermiņa risinājums – BAS “Daugavgrīva” esošā metāntenku parka paplašināšana (tiks izbūvētas vēl divas metāna raudzēšanas tvertnes), pēc kuras realizācijas dūņas vairs netiks uzkrātas Vārnukrogā, bet apstrādātas un atūdeņotas uz vietas.

Pašreizējās situācijas raksturojums:

• Rīgas pilsētas un arī daļas Pierīgas pašvaldību iedzīvotāju radīto notekūdeņu attīrīšanai 1991. gadā uzbūvētā Bioloģiskās attīrīšanas stacija “Daugavgrīva” un 1994. gadā ekspluatācijā nodotie dūņu lauki “Vārnukrogs 2104” ir neatņemama kopējās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas sastāvdaļa. Notekūdeņu attīrīšanas procesā veidojas bioloģiskās dūņas. Lai nepieļautu to nokļūšanu Baltijas jūrā, tās no notekūdeņu attīrīšanas procesa tiek atdalītas un utilizētas. 

• Lielākā daļa dūņu tiek pārstrādātas turpat BAS “Daugavgrīva” esošajos metāntenkos, kur darbojas biogāzes ieguves tehnoloģijas. Tajās iegūto dūņu masu sagatavo lauksaimniecībā izmantojamā mēslojumā, kā arī iegūst biogāzi. Savukārt no biogāzes tiek iegūta elektroenerģija un siltums, kas ļauj būtiski ekonomēt dabas gāzes patēriņu gan īstermiņā, gan arī ilgtermiņā.

• Atūdeņotās dūņas tiek novietotas Vārnukroga teritorijā uzglabāšanai līdz lauksamniecības aktīvās sezonas sākumam, kad tās izmanto augsnes kvalitātes uzlabošanai. Šajā teritorijā ir deviņas dūņu kartes un divas dūņu krātuves. 2006. gadā dūņu kartes tika pilnībā rekonstruētas, lai tās atbilstu nepieciešamajām ekspluatācijas prasībām.

Īstermiņa risinājumi:

• Dūņu krātuvē Vārnukrogā tiek veikts nepārtraukts smaku emisiju monitorings, kā arī apzināti un realizēti dažādi tehnoloģiskie risinājumi, ieskaitot smaku neitralizējoša līdzekļa izsmidzināšanu virs krātuves. Lai samazinātu dūņu bioloģisko aktivitāti, tehnoloģisko risinājumu klāstā ir rasts jauns papildus smaku neitralizējošs līdzeklis (ķīmiskais reaģents “Poliflock Bio X2”), kas paredzēts smaku koncentrācijas samazināšanai bioloģisko un rūpniecisko dūņu ražošanas, pārvietošanas un apstrādes procesos, un 2024. gada jūnijā ir veikta krātuvē Vārnukrogā esošo dūņu apstrāde ar šo papildu reaģentu. 

• “Rīgas ūdens” ir uzsācis pārrunas ar ārvalstu ražotājiem par potenciālu krātuves tukšošanu vai pārklāšanu ar ūdens un smaku necaurlaidīgu membrānu, piemērojot ārvalstu pieredzi līdzīga veida ražotnēs, kas kalpotu kā papildu risinājums līdz BAS “Daugavgrīva” metāntenku parka pārbūves projekta realizācijai. Pēc piemērotākā risinājuma izvēlēšanās un tehnisko noteikumu izstrādes, notiks to saskaņošana ar VVD. 

Ilgtermiņa risinājums:

Šobrīd “Rīgas ūdens” ir uzsācis darbu pie augstākās sarežģītības projekta, kura ietvaros tiks pārbūvēts BAS “Daugavgrīva” metāntenku parks. Pēc šī projekta realizācijas notekūdeņu attīrīšanas procesā radušās dūņas vairs netiks ilgstoši uzkrātas dūņu krātuvēs Vārnukrogā, līdz ar to vairs nebūs arī smaku rašanās avota. Pašlaik ir izstrādāts būvprojekts un tiek organizētas iepirkumu procedūras būvprojektā paredzēto darbu realizācijai. Plānotie risinājumi ir vērsti uz ilgtspējību – dūņas tiks izmantotas energoefektīvi, pārstrādājot tās biogāzē un izmantojot lauksaimniecībā.

• Ir veikta būvniecības tirgus dalībnieku apzināšana un konstatēts, ka līdzvērtīgu iepirkuma priekšmetam objektu būvniecība Latvijā līdz šim nav veikta, savukārt citās Eiropas Savienības valstīs – Polijā, Vācijā, Dānijā u.c. – dažādos laika periodos ir bijusi pieredze šādu objektu būvniecībā. Līdz ar to projektā paredzētajiem būvdarbiem nepieciešams piesaistīt ārvalstu speciālistus un uzņēmumus, kas savukārt padara laikietilpīgāku iepirkumu organizēšanas procesu. Ņemot vērā būvprojekta sarežģītību un iespējamo risinājumu problemātiku, būvdarbu izpildes termiņš ir 50 mēneši, kas atbilst arī citās valstīs tik apjomīgu un līdzvērtīgu objektu būvdarbu realizācijas laikam. 

  

Pēdējos gados jau paveiktais: 

• Lai ierobežotu smaku izplatību no dūņu uzglabāšanas rezervuāra, 2018. gada vasarā eksperimentālā kārtā Vārnukrogā tika ierīkoti automātiskie smaku izplatības ierobežotāji. Eksperiments izrādījās piemērots esošajiem apstākļiem un veiksmīgi iedzīvināts turpmākajā darbībā. Iekārtu darbības būtība: ar īpašu augstspiediena sūkņu palīdzību pa caurulēm pie rezervuāriem uzstādītajām smidzināšanas sprauslām tiek piegādāts uz ēterisko eļļu bāzes sagatavots absorbējošais reaģents, kas tiek izkliedēts virs smaku emisijas vietas. Ar šo iekārtu palīdzību smaku izplatība tiek nevis “nomaskēta”, bet maksimāli neitralizēta, tā panākot būtisku gaisa kvalitātes uzlabošanos.

• 2022. gadā Vārnukrogā sāka darboties smaku monitoringa iekārta jeb tā saucamais e-deguns. Šī sistēma ieviesta ar mērķi precīzāk fiksēt smaku izplatības palielināšanos un operatīvāk reaģēt uz to, veicot darbības to samazināšanai. Šī sistēma sastāv no vairākiem elektroniskajiem sensoriem, kas nepārtrauktā režīmā reģistrē smaku koncentrāciju, vienotā sistēmā mērot bioloģiskajos procesos izdalītās gāzes. Iegūtajiem datiem tiešraidē var piekļūt arī VVD pārstāvji, tādējādi tiek nodrošināts pilnīgs ievākto datu caurspīdīgums. E-deguni precīzi nosaka attiecīgo smaku koncentrāciju, un, tai tuvinoties valsts normatīvajos aktos noteiktajai normai, tiek dots signāls operatīvajam vadības centram un informēti speciālisti, lai savlaicīgi darītu visu nepieciešamo smaku ietekmes mazināšanai. 

• Reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām, 2023. gadā smidzināšanas sistēmas perimetrs tika pagarināts par 50 metriem (līdz tam kopējais līnijas garums bija 550 metri) un izvietotas papildu dozēšanas sprauslas ciemata virzienā. Iepriekš reaģenta “Poliflock OD 44” izsmidzināšanai iekārtā bija 250 smidzināšanas sprauslas, kas ierīkotas ar 2 metru attālumu.