Vienotais bezmaksas diennakts tālrunis: 80002122
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 1, Rīga, LV-1050
Ar Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas (HELCOM) delegāciju vadītāju sanāksmes lēmumu Rīgas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtai “Daugavgrīva” ir atcelts piesārņotājas statuss, kāds pilsētai bijis gandrīz 30 gadus. Sanāksmē atzinīgi novērtēts Latvijas sasniegtais progress emisiju samazināšanas Baltijas jūrā jomā un pieņemts lēmums svītrot Rīgas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas no HELCOM tā saucamā “hot spots” jeb “karsto punktu” saraksta.
Lai izvērtētu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūras ekoloģisko vidi, 1992. gadā tika izveidots nozīmīgo piesārņojuma vietu ap Baltijas jūru saraksts jeb “hot spots”. Rīgai tajā tika Nr. 42. Šajā sarakstā Rīga tika iekļauta iedzīvotāju radītā piesārņojuma un nepietiekami attīrīto notekūdeņu vidē novadīšanas dēļ: 40 – 50% rūpniecības notekūdeņu tika novadīti sadzīves kanalizācijā bez iepriekšējas to attīrīšanas, un pirms pieslēgšanās Rīgas pilsētas vairāk kā 1000 kilometrus garajam kanalizācijas tīklam vāji attīrīti vai pilnībā neattīrīti notekūdeņi viegli varēja nonākt Daugavā un apkārtējos ezeros.
Pēdējo 30 gadu laikā galvaspilsētas notekūdeņu attīrīšanas sistēmā veikti lieli finansiālie ieguldījumi, lai palielinātu savākto notekūdeņu īpatsvaru un uzlabotu no iedzīvotājiem savāktā un Bioloģiskās attīrīšanas stacijā “Daugavgrīva” saņemtā piesārņojuma attīrīšanas efektivitāti. Izveidots kanalizācijas tīkla paplašinājums, kas aptver Rīgu un vairākus tuvākos Pierīgas reģionus. Bioloģiskās attīrīšanas stacijā “Daugavgrīva” šajos gados realizēti vairāki vērienīgi iekārtu un būvju rekonstrukcijas, kā arī tehnoloģisko risinājumu modernizācijas projekti. Ieviestās tehnoloģijas paredz nepārtrauktus piesārņojuma mērījumus un nekavējošu reakciju tehnoloģiskajā procesā uz jebkurām izmaiņām saņemtajos notekūdeņos. Automatizējot notekūdeņu attīrīšanas procesus, attīrītajos notekūdeņos panākta nozīmīga slāpekļa un fosfora koncentrācijas samazināšanās. Kopš 1991. gada līdz mūsu dienām Rīgas pilsētā izdevies sasniegt līdz pat 98% notekūdeņu attīrīšanas efektivitāti.
Lai izanalizētu paveikto, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs veica pētījumu "Barības vielu slodžu noteikšana Baltijas jūrā no lielākajiem sauszemes piesārņojuma avotiem, lai noteiktu efektīvus piesārņojuma samazināšanas pasākumus". Tajā iekļauta informācija un datu analīze par piesārņojuma slodžu novērtējumu no Latvijas teritorijas līdz Baltijas jūrai un Rīgas jūras līcim, Latvijas progresu piesārņojuma slodžu samazināšanā un HELCOM izvirzīto mērķu sasniegšanu Baltijas jūras ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanai.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra ziņojums
Kopumā no 162 HELCOM “karstajiem punktiem” pašlaik ir aktīvi 40 (lielākoties Krievijā), bet 122 punkti ir sakārtoti un izslēgti no “hot spot” saraksta.
Dalies:
