Viens no draudiem veselībai un apkārtējai videi ir nepietiekami attīrītu notekūdeņu nokļūšana gruntsūdeņos. Šāda situācija joprojām ir vērojama dažās Rīgas apkaimēs, jo daļa rīdzinieku turpina izmantot neatbilstošas lokālās kanalizācijas un ūdensapgādes sistēmas.

Pilsētas tīkliem pieslēgušies jau 96% rīdzinieku. SIA “Rīgas ūdens”, izmantojot Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, paplašina pilsētas tīklus un arvien plašākam Rīgas apkaimju iedzīvotāju lokam tiek piedāvāti dažādi finanšu atbalsta mehānismi, lai pilsētas kanalizācijas priekšrocības varētu īstenot katrs savā privātīpašumā. Ar ES atbalstu Kohēzijas fonda projektu ietvaros šogad ir pabeigta pilsētas tīklu izbūve Imantā un Berģos, darbi turpinās Teikā un Beberbeķos, savukārt tuvākajā laikā tie tiks uzsākti Ziepniekkalnā un daļā Imantas. Jau izbūvētajiem pilsētas kanalizācijas tīkliem joprojām ir iespēja pieslēgties gan Mārupē (daļā Bieriņu un Pleskodāles), gan Katlakalnā (daļā Ziepniekkalna un Bišumuižas), gan Bolderājā, turklāt saņemot pilsētas un “Rīgas ūdens” finanšu atbalstu, un šo iespēju nevajadzētu palaist garām.

Foto: Mārupīte Bieriņu apkaimē

Rīdzinieku atbildība - tīra un ilgtspējīga pilsētas vide

SIA “Rīgas ūdens” Stratēģiskās plānošanas daļas vadītājs Mārcis Cepurītis: “Šie ES Kohēzijas fonda līdzfinansētie projekti ir devuši unikālu iespēju tagad padarīt drošākas un tīrākas vairākas Rīgas apkaimes. Ja pieslēdzies “Rīgas ūdens” pilsētas kanalizācijas sistēmai, tavi notekūdeņi tiek profesionāli savākti, novadīti  un attīrīti vienuviet, un jūrā tiek novadīts tīrs ūdens, kas tiek pastāvīgi kontrolēts. Vai esam katrs pie sevis padomājuši – kā tapa mūsu privātmāju kanalizācijas savākšanas bedres pirms 50-60 gadiem? Viena lieta, ka tās ir fiziski novecojušas, bet otra lieta, ka šādas lokālas kanalizācijas sistēmas bija pieņemamas laikiem, kad vienīgais mazgāšanas līdzeklis bija parastās veļas ziepes. Tagad mums ir tik daudz dažādu sintētisko mazgāšanas līdzekļu. Katru dienu nāk klāt jauni. Mēs vēl īsti nezinām – kā un kad tas viss noārdās. Kur tas paliek, to gan mēs zinām, jo agri vai vēlu no gruntsūdeņiem tas viss satek vienuviet atklātajās ūdenstilpnēs – mūsu upēs un ezeros. Tas ir vides un nākotnes aspekts, jo galvenais tīru ūdeņu apdraudējums ir cilvēku saimnieciskā darbība. Otrs svarīgs aspekts – ko mēs dzeram šajās apkaimēs, ja ūdens ņemšanas vieta ir pagalmā, bet kaimiņam kanalizācija brīžiem iet pāri bedres malai un pašam arī sūcas mazliet gruntsūdeņos dārzā? Pieņemsim, pat ja tu tikai laisti dārzu ar šādu sekli ņemtu ūdeni, – tu laisti to ar šo kaimiņu “kompotu”.  Agri vai vēlu visi šie minētie piesārņojuma veidi gan ķīmiskie, gan bioloģiskie satiekas apkaimes gruntsūdeņos un dodas tālāk uz ezeru.”

Rīgas ūdenstilpņu piesārņojumu var mazināt

Rūpējoties par sakoptu un drošu vidi gan sev, gan kaimiņam, šovasar jau aktīvi  rīkojas gan berģinieki, gan Teikas un Imantas iedzīvotāji, kur individuālā pieslēguma būvniecība uzsākta jau gandrīz pusē no īpašumiem, kuriem pieejami jauno kanalizācijas tīklu atzari. Biedrības “Berģinieki” pārstāve Inese Neļķe stāsta: “Gruntsūdeņos noplūst kanalizācija, gribam mēs to vai nē, un Juglas ezers to visu lēnām savāc un aug ciet. Man ir svarīgi, kāda paliek vide pēc manis, neatkarīgi no tā, vai es šeit vēl dzīvošu, vai šeit dzīvos mani bērni, tādēļ pilsētas kanalizācijas pieslēgums ir būtisks. Mums jānodrošina “zaļa” vide un ezers ir tas, kas mums visiem ļoti rūp, lai ūdens būtu tīrs un varētu droši peldēties.”

Rīgas vides eksperti zina teikt – ja skatāmies Daugavas baseina ūdenstilpņu Rīgas pilsētā ūdens kvalitāti, tad gan Daugavā, gan Buļļupē, gan Ķīšezerā un Juglas ezerā kvalitāte ir vērtējama kā vidēja. Atbilstoši piesārņojuma izcelsmes analīzei ir konstatēts, ka būtisku ietekmi rada punktveida piesārņojums no lokālajām privātmāju kanalizācijas sistēmām, pamatā sadzīves notekūdeņi. 

Foto: Juglas ezers

Neattīrīti notekūdeņi – drauds veselībai

Viss, ko atstājam gruntsūdeņos, agri vai vēlu nonāk jūrā. 97% Baltijas jūras cieš no eitrofikācijas – tas nozīmē, ka ūdenstilpnē ieplūst pārāk daudz barības vielu no lauksaimniecības, industriālajiem un mājsaimniecību notekūdeņiem un izraisa dažu aļģu sugu pārmērīgu augšanu un jūras vides degradēšanos - tā ziņo HELCOM jeb Baltijas jūras vides aizsardzības komisija.  

Ja privātmājas krājtvertne nav hermētiski noslēgta, pastāv ļoti liela iespējamība, ka kaimiņam ūdensņemšanas vietā (ja nav pilsētas ūdensvada) un pēc tam  ūdenskrānā var palielināties mikrobioloģiskais piesārņojums (koliformas baktērijas),  tāpat šādos gadījumos dzeramajā ūdenī palielinās arī amonija un organisko vielu saturs, kas var radīt nopietnu apdraudējumu veselībai. Arī peldēšanās piesārņotās pludmalēs vai ezeros var izraisīt saslimšanu. Peldvietu galvenie piesārņojuma avoti ir nepietiekami attīrīti notekūdeņi.

Finanšu atbalsts pilsētas kanalizācijas pieslēguma ierīkošanai

ES Kohēzijas fonda projektu īstenošanas apkaimēs – Mārupē (daļā Bieriņu un daļā Pleskodāles), Bolderājā, Katlakalnā (daļā Ziepniekkalna un Bišumuižas), Berģos, Beberbeķos, Ziepniekkalnā, Imantā, daļā Teikas iedzīvotājiem tiek piedāvāts*:

• Visiem Rīgas pašvaldības līdzfinansējums daļējai izmaksu segšanai līdz ~2000 EUR: https://ieej.lv/LEply
• Dažām iedzīvotāju grupām iespēja saņemt 100% līdzfinansējumu visām būvniecības izmaksām: https://ieej.lv/vhmyo
• Iespēja izmantot dalīto maksājumu, par būvdarbiem norēķinoties līdz pat 10 gadiem, maksājot ik mēnesi nelielu summu: https://ieej.lv/ZRQUv
• SIA “Rīgas ūdens” speciālistu bezmaksas konsultācijas sekmīgai pieslēguma ierīkošanai.

Plašāka informācija par finanšu atbalstu kanalizācijas pieslēguma ierīkošanai pieejama SIA “Rīgas ūdens” mājaslapā: https://www.rigasudens.lv/lv/pasvaldibas-lidzfinansejums-kohezijas-fonda-projektiem.

Plašāku informāciju par pieslēgšanās iespējām var iegūt, zvanot un piesakot konsultācijas: tālr. 67088585 vai 80002122.