Pašlaik Rīgā izveidojusies paradoksāla situācija: ap 14 000 iedzīvotāju gaida rindā, kad viņiem radīsies iespēja pieslēgties pilsētas kanalizācijai, bet apmēram 11 000  iedzīvotāju, līdz kuru mājokļiem tīkli ir izbūvēti, un kuriem šāda iespēja ir, to vienkārši neizmanto. Turklāt ES Kohēzijas fonda atbalstītajās apkaimēs šobrīd ir radīti visi priekšnoteikumi pieslēgumu pilsētas tīkliem izveidei, ieskaitot Rīgas pašvaldības līdzfinansējumu un SIA “Rīgas ūdens” piedāvāto maksājumu pat 10 gadu garumā.

Katra indivīda cilvēktiesības ir dzīvot tīrā vidē

Ūdenssaimniecības infrastruktūras izbūve un uzturēšana maksā ļoti dārgi – tās ir simtiem miljonos eiro mērāmas summas. “Mēs paši, kā pilsētnieki, to atļauties nevaram, tāpēc ir Kohēzijas fonds un citas iespējas. Laikā, kad cīnījos par to, lai cilvēkiem publiskās vietās būtu pieejams bezmaksas ūdens, bija runas, kurš par to ir samaksājis. Mēs paši, iedzīvotāji, esam samaksājuši šos simtus miljonus eiro, līdz ar to drīkstam arī pieprasīt, lai šīs cilvēktiesības – tīrs un pieejams ūdens – tiek izmantotas,” SIA “Rīgas ūdens” rīkotajā diskusijā “Rīgas ūdens resursu ilgtspēja” norādīja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Rīgas mērs uzsvēra, ka nepieciešams panākt sabiedrības uzticēšanos un uztveres maiņu. “Nez kādēļ tiek uzskatīts, ka šie zaļie risinājumi ir kaut kas tāds, kas mums “tiek uzspiests no augšas”. Manuprāt, jāskatās no citas perspektīvas – tās ir mūsu tiesības. Ja es dzīvoju privātmājā un kaimiņš nevis pieslēdzas pilsētas kanalizācijas sistēmai, bet gāž visu augsnē, man ir tiesības teikt, ka es vēlos dzīvot tīrā vidē, un pieprasīt, lai apkārtējie to nepiesārņo. Ir vairāk jārunā par to, ka citiem ir arī tiesības pieprasīt dzīvot sakārtotā vidē, ka tas nav tikai pienākums pret planētu vai Eiropas Savienību, bet arī pareizais ceļš, kuru iet. Cita nav. Agrāk vai vēlāk tas būs jāizdara. Tāpēc labāk to izdarīt šobrīd, kamēr pieejams Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums. [Rīgas domes] līdzfinansējums arī ir, nevarat samaksāt uzreiz - labi, var nomaksāt 10 gados, nevarat atrast būvnieku – labi, palīdzēsim. Respektīvi - nav vairs attaisnojuma nepieslēgties [centralizētajiem inženiertīkliem], tas ir tikai darīšanas jautājums.”

Berģos domā arī par bērnu un mazbērnu nākotni

Kā viens no labākajiem piemēriem minama Berģu apkaime, kur šogad pabeigta ūdensapgādes tīklu izbūve 8 km garumā un kanalizācijas tīklu izbūve 20 km garumā. Līdz ar to Berģos pieslēgties pilsētas tīkliem var 515 mājsaimniecības (ap 1910 iedzīvotāju), un būvniecības process jau ir uzsākts 56% objektu.

“Jau kopš biedrības dibināšanas 2008. gadā mēs aktīvi strādājām pie tā, lai apkaimei nodrošinātu centralizētās kanalizācijas pieslēgumu,” stāsta biedrības “Berģinieki” vadītāja Inese Neļķe. “Berģi atrodas ļoti interesantā vietā – abas Juglas upes, kas satek Juglas ezerā, tepat ir arī Mašēnu ezers, Juglas upes attece. Berģos ir mazstāvu apbūve, privātie īpašumi. Mums, šeit dzīvojot, ir ļoti svarīgs “zaļais” faktors, jo tieši tāpēc dzīvojam Berģos. Jā, tā ir Rīga, bet ļoti cenšamies saglabāt zaļo vidi, kas šeit vēl ir. Arī Juglas ezera pieejamību un drošu peldēšanos, lai ūdens nebūtu piesārņots. Esam daudz diskutējuši, ka mūsu notekūdeņi ietekmē gruntsūdeņus, un tie satek upē un pēc tam ezerā, tādēļ Juglas ezers strauji aizaug.”

“Mūsu motivācija ir bērni,” turpina Inese Neļķe. “Mūsu bērni nepārtraukti dzird par vides saglabāšanu, par ilgtspēju, par to, ka dzīvojam ne tikai šodienai, ka gribam, lai arī rīt te dzīvo mūsu bērni un mazbērni, lai tīra vide saglabājas iespējami ilgāk. Tieši tāpēc tīram ūdenim un stabilai, drošai kanalizācijas sistēmai ir milzīga nozīme. Mēs daudz runājām un darījām, rakstījām vēstules un vācām parakstus, līdz beidzot tas rezultējās ar prieka ziņu, ka Kohēzijas fonds izdalījis līdzekļus un Berģos varam iegūt iespēju pieslēgties. Ir tiešām daudz cilvēku, kas šobrīd pieslēdzas vai pat atjauno “Rīgas ūdens” pieslēgumus.”

Centralizētie inženiertīkli ir pilsētas nākotne

Pēc pašreizējiem datiem, pilsētas centralizētās ūdensapgādes pakalpojumi Rīgā pieejami 98,06% iedzīvotāju (šo iespēju izmantojuši 97,30%), bet centralizētās kanalizācijas pakalpojumi - 97,96% iedzīvotāju (pieslēgušies 96,09%). “Uz Rīgas 650 000 iedzīvotāju šie daži trūkstošie procenti ir nozīmīgs daudzums. Mūsu mērķis ir panākt, lai šis skaitlis būtu 100%, bet tam ir vairāki izaicinājumi. Piemēram, nodrošināt ūdens un kanalizācijas pieslēgumu iespējas arī tur, kur tas ir grūti izdarāms, un motivēt cilvēkus to darīt,” uzsvēra Mārtiņš Staķis.

Rīgas mērs atminējās, ka pirms 30 gadiem situācija ūdenssaimniecības jomā bija nesalīdzināmi smagāka. “Ja atstāja krānu vaļā vai tas pilēja, tad vanna vai izlietne bija nenoberžama. Dzert ūdeni no krāna bija garantēts veids, kā iedzīvoties vēderproblēmās. Nevarēja peldēties, jo kanalizācija masveidā tika nolaista upēs vai ezera ūdeņos. Pa šiem 30 gadiem panākts ievērojams progress, kas ir izmaksājis simtiem miljonu eiro. Tagad mums šķiet, ka [kvalitatīvs ūdens] ir pašsaprotama lieta. Mūsu mērķis ir 100% pieejamība - gan attiecībā uz ūdeni, gan uz kanalizāciju,” apliecināja Mārtiņš Staķis.

Cilvēki vides jautājumos kļūst aizvien izglītotāki

Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka sabiedrība pamazām izglītojas arī tīras vides uzturēšanas jautājumos – agrāk mežos bieži redzamās riepas un ledusskapji vairs nav aktuāli.

Inese Neļķe: “Mūsu individuālā brīvība ir tik tālu, cik tā neietekmē otru cilvēku un viņa brīvību. Ja man kaimiņš saka, ka viņam ir tiesības nepieslēgties pie kanalizācijas, tad savukārt man ir tiesības dzīvot tīrā vidē. Mums katram ir jāapzinās, ka mēs katru dienu izdarām savas izvēles, un mūsu izvēles ietekmē mūs kā cilvēkus, tā vidi, kurā dzīvojam, un arī apkārtējos cilvēkus. Ir jāapzinās atbildība par savām izvēlēm, un tas jāaudzina arī jaunajai paaudzei.”

SIA “Rīgas ūdens” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Krūmiņš rezumē: “Zaļie un dabai draudzīgie risinājumi nav kādas augstākas varas noteikti. Mums katram ir tiesības pieprasīt no otra, no sava kaimiņa, dzīvi tīrā vidē un to, lai kāds to nepiesārņo. Sabiedrībai jāskaidro, ka tas ir pareizais ceļš ilgtspējīgai resursu izmantošanai un tīrai videi savā apkaimē.”