Vienotais bezmaksas diennakts tālrunis: 80002122
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 1, Rīga, LV-1050
Lai kliedētu mītus par pilsētas ūdensvadā pieejamā ūdens kvalitāti un iedrošinātu publiskajās iestādēs izvēlēties dzeramo ūdeni no krāna, kustība “Ū vitamīns” šonedēļ rīkoja semināru par atbildīgu dzeramā ūdens izmantošanu. Tajā tika pulcēti dalībnieki no valsts un pašvaldību institūcijām, lai iedrošinātu izvēlēties lietot dzeramo ūdeni no krāna darba vietā un arī ārpus tās, atsakoties no dārgākā un plastmasas atkritumus radošā fasētā ūdens.
Fasēts ūdens palielina izmaksas un ietekmē vidi
Pēdējos gados Latvijas ūdenssaimniecības sakārtošanā ieguldīts vairāk nekā miljards eiro, taču “diemžēl nereti pastāv maldīgi aizspriedumi un krāna ūdens vietā tiek lietots fasēts ūdens, kas publiskajām iestādēm rada ievērojamas izmaksas, kā arī nelabvēlīgi ietekmē apkārtējo vidi,” norāda kustība “Ū vitamīns”.
Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas (LŪKA) izpilddirektors Sandis Dejus pauda, ka, lai likvidētu dažādus aizspriedumus par dzeramo ūdeni, nepieciešams pastiprināti informēt sabiedrību par krāna ūdens pieejamību un tā kvalitāti, taču pie viena arī aicināt publiskās iestādes atturēties no fasētā ūdens izmantošanas, bet kafejnīcu, restorānu u.c. ēdināšanas uzņēmumu īpašniekiem rosināt piedāvāt klientiem krāna ūdeni par brīvu. Kā absurdu piemēru Sandis Dejus minēja kādā restorānā piedzīvoto, kur par karafi parasta dzeramā ūdens prasīti 5 eiro.
Paradumu maiņa iespējama ar pastiprinātu sabiedrības izglītošanu
Eiropas Komisijas okeāniem un ūdeņiem veltītās misijas padomes vēstniece, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorijas vadošā pētniece Brigita Dejus uzsvēra, ka galvenais ir kliedēt mītu par to, ka krāna ūdens nav dzerams, ka tam ir kaitīgi vai neveselīgi piemaisījumi, ka tam ir slikta garša utt. Līdz mājām gandrīz vienmēr tiek piegādāts kvalitatīvs ūdens, bet nama iekšējos tīklos šī kvalitāte diemžēl dažkārt zūd, tāpēc nepieciešams mudināt dzīvojamo ēku īpašniekus investēt šo tīklu sakārtošanā.
Piemēram, RTU praktiski visās ēkās ir atjaunoti centralizētā ūdensvada ievadi un nomainīti stāvvadi, kas bijis viens no priekšnoteikumiem tīra un garšīga dzeramā ūdens piegādei. Stājoties amatā RTU rektoram Tālim Juhnam, viens no pirmajiem viņa rīkojumiem bijis pārtraukt fasētā ūdens iepirkšanu un visās RTU ēkās lietot ūdeni no krāna. Gada laikā tas devis aptuveni 6000 eiro lielu ietaupījumu, turklāt arī studenti atzinuši krāna ūdeni par ļoti labu, lai arī sākotnēji bijuši nelieli iebildumi. “Skaidrojām, stāstījām un mēģinājām, un gada laikā paradumi mainījās,” ar lepnumu stāstīja Tālis Juhna. Pašlaik studenti pie krāna ūdens jau pieraduši un pie ierīkotajiem dispenseriem droši uzpilda savas dzeramā ūdens pudeles. “Bieži vien cilvēki nelieto [krāna ūdeni], jo tam nav uzticēšanās, tāpēc svarīgi stāstīt par tā izcelsmi arī no zinātniskās prizmas, tādējādi veicinot izpratni,” rezumēja Tālis Juhna.
Seminārā izskanēja vairāki interesanti fakti un atziņas:
Ja pēkšņi Latvijā visi cilvēki sāktu lietot tikai fasēto ūdeni, tas gadā izmaksātu pusi no Rīgas budžeta jeb aptuveni 752 000 000 eiro.
Izpētot publisko iepirkumu datu bāzē pieejamo informāciju, secināts, ka 2023. gadā valsts un pašvaldības iestādes fasētā ūdens iegādei kopumā tērējušas ~600 000 eiro.
“Mums Latvijā nav dažādu pēc savas būtības izdzīvošanai nenozīmīgu izrakteņu, toties mums ir ūdens, kas ir mūsu zelts. Ūdens ir mūsu bagātība!” uzsver LŪKA izpilddirektors Sandis Dejus. “Jo ūdens cilvēkam ir svarīgākā viela!”
“Ja mēs kaut ko pērkam pudelēs, tad labāk nevis ūdeni, bet šampanieti!” jokoja semināra moderatore, LTV žurnāliste un vides aktīviste Eva Johansone.
Dalies:
