Projekta “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd” ietvaros šovasar organizācija “Zaļā josta” ar Rīgas domes un SIA “Rīgas ūdens” atbalstu veiks eksperimentu, vairākās vietās uzskaitot lietusūdens notekās nonākušos cigarešu izsmēķus. “Ir būtiski precīzi apzināties piesārņojuma mērogu, lai rastu efektīvākos vides saudzēšanas risinājumus ilgtermiņā, sargājot dabu no cigarešu izsmēķu potenciāli radītiem draudiem. Taču jāsaprot, ka tīrs ir nevis tur, kur tīra, bet tur, kur nemēslo, tāpēc šobrīd primārais projekta uzdevums ir izglītot sabiedrību un uzskatāmi rādīt nepareizas rīcības sekas,” uzsver projekta vadītāja, organizācijas "Zaļā josta" pārstāve Laima Kubliņa.

Kanalizācijā nokļūst visneiedomājamākās lietas

Protams, lietusūdens savākšanas sistēmās nokļuvušie cigarešu izsmēķi ir tikai neliela daļa no cilvēku neapzinīgas rīcības rezultātā notekūdeņos un potenciāli arī vidē nokļuvušā piesārņojuma, taču ar kaut ko ir jāsāk – atzinīgi “Zaļās jostas” iniciatīvu vērtē arī SIA “Rīgas ūdens” Kanalizācijas tīkla sūkņu staciju dienesta vadītājs Kaspars Birkhāns. Arī kanalizācijas sūkņu stacijās dažkārt mēdz nokļūt visneiedomājamākās lietas, kas iekārtas var nosprostot, pat sabojāt, un tādējādi radīt apkārtējās vides piesārņojumu riskus. “Plastmasas plēves, higiēniskās paketes, zeķbikses, apģērba gabali, auduma dvieļi, pat aizkari un automašīnu riepas, Covid-19 laikā bija vērojams arī liels medicīnisko masku pieplūdums – tas viss dažkārt atrasts sadzīves kanalizācijā,” stāsta speciālists.

Par iedzīvotāju nelāgajiem ikdienas paradumiem liecina arī asenizācijas automašīnu cisternu saturs, kas tiek tukšots kanalizācijas savākšanas punktā Mārkalnes ielā – tur lielākoties nonāk arī pārvietojamo tualešu apmeklētāju atstātais. “Aizsērē kanalizācijas uztveršanas restes, bojājas sūkņi, aizdambējas kanalizācijas savākšanas bedre, kas dažkārt sāk arī pārplūst – jābūt ļoti uzmanīgiem, lai tas viss nenonāktu vidē,” uzsver Kaspars Birkhāns, aicinot iedzīvotājus piedomāt pie tā, ka ne viss, kas ir lieks, iemetams vai nopludināms kanalizācijā.

Skaidros nepieciešamību apzināties savas rīcības sekas

Notekūdeņus galvaspilsētā var iedalīt divās grupās. Sadzīves kanalizācijas sistēmā savāktie notekūdeņi, kas ir SIA “Rīgas ūdens” pārziņā, tiek novadīti uz bioloģiskās attīrīšanas iekārtām. Lielākās ūdenī nešķīstošās atkritumu vienības tiek izfiltrētas sūkņu stacijās, savukārt ar mazākajām tiek galā bioloģisko attīrīšanas iekārtu mikroorganismi. Sadzīves kanalizācijā noskalotie izsmēķi sūkņu staciju iekārtu iedarbībā sairst mikroplastmasas šķiedrās, turklāt to sastāvā esošās indīgās vielas apdraud labo mikroorganismu stāvokli un veiktspēju bioloģiskās attīrīšanas iekārtās.

Savukārt pilsētvidē izvietotās un Rīgas domes Satiksmes departamenta pārziņā esošās lietusūdens notekas ir tieši saistītas ar tuvējām ūdenstilpnēm. Lietusūdens noteku sastāvs netiek filtrēts vai attīrīts – notekās izmestie atkritumi un cigarešu filtri tiek izvadīti dabā. Tāpēc ikvienam ir jārūpējas, lai lietusūdens noteku sistēmā nenonāktu sadzīves vai bīstamie atkritumi, kas var izraisīt nopietnus vides piesārņojumus. “Projekta ietvaros mēs skaidrosim un demonstrēsim, ka pilsētvidē zemē vai lietusūdens noteku restēs izmestie cigarešu izsmēķi ir drauds dabai un mūsu pašu veselībai. Ir būtiski apzināties savas rīcības sekas un ikvienam ir pienākums gādāt, lai pašu radītie atkritumi nekaitētu videi un nepiesārņotu to,” norāda Laima Kubliņa.

Arī niecīgie izsmēķi var izraisīt ūdens iemītnieku bojāeju

Pēc organizācijas “Zaļā josta” datiem, cigarešu izsmēķi ir izplatītākā piesārņojuma vienība pasaulē, turklāt ik dienu dabā nonāk aizvien jauni izsmēķi, kas tur paliks vēl vairākus gadu desmitus, piesārņojot vidi un ūdeni ar nikotīnu, toksīniem un smagajiem metāliem. Daļa sabiedrības maldīgi uzskata, ka viens no nekaitīgiem veidiem kā utilizēt izsmēķus, ir tos izmest lietusūdens noteku restēs, tā saucamajās “rīdziņās”, tomēr realitātē šāda rīcība pielīdzināma izsmēķu izmešanai dabā. Lai izglītotu sabiedrību pareizā cigarešu izsmēķu utilizācijā, “Zaļā josta” jau minētā projekta “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd” ietvaros īpašu uzsvaru liks uz sabiedrības izglītošanu par izsmēķu nemešanu lietusūdens notekās un pilsētu ielās.

“Daļa smēķētāju regulāri izmet cigarešu izsmēķus lietusūdens noteku restēs, norādot, ka tādējādi viņi rūpējas par vides tīrību un ugunsdrošību –pēc viņu domām izsmēķis iekrīt notekūdeņos, kur tas nodziest, bet vēlāk attīrīšanas iekārtās tiek savākts. Tas ir maldīgs uzskats,” brīdina “Zaļā josta” pārstāve, projekta vadītāja Laima Kubliņa, piebilstot, ka lietusūdens notekas pilsētvidē parasti tiek novadītas tuvējās ūdenstilpnēs. Tātad visas lietusūdens notekās nonākušās sīkās atkritumu vienības, tostarp cigarešu izsmēķi, uzsāk savu ceļu uz dabu, piesārņojot ūdeņus, indējot to iemītniekus un atstājot smago metālu un indīgu ķīmisko vielu piesārņojuma pēdas uz vairākiem gadu desmitiem. Jāpiebilst, ka pats cigarešu filtrs mitruma ietekmē sadalās sīkās  mikroplastmasas daļiņās, kas var kļūt par nāves iemeslu ūdenstilpju iemītniekiem, kas šos plastmasas gabalus patērē uzturā.

• Projekta gaitai un eksperimenta norisei iespējams sekot vietnē nemetzeme.lv, kur atrodama plašāka informācija par cigarešu izsmēķu kaitīgo ietekmi uz vidi.