Pēc SIA “Rīgas ūdens” iniciatīvas notikušajā ekspertu diskusijā “Dzeram krāna ūdeni!” izkristalizējās viedokļi, kāpēc daudzi joprojām mēdz neitrāli attiekties pret pilsētas ūdensvada piedāvāto dzeramo ūdeni. Viens no iemesliem – ūdens garša, taču tā skaidrojama gan ar pieraduma spēku, gan analizējama no zinātniskiem aspektiem.

Eksperti aicina iepazīt krāna dzeramo ūdeni

Ir pierādījies, ka cilvēki mēdz pierast pie pastāvīgi lietotā dzeramā ūdens, un nepieciešamība mainīt paradumus tiek uztverta negatīvi: citās pilsētās dzīvojošajiem nepatīk Rīgas ūdens, Rīgas Daugavas labajā krastā mītošie ir skeptiski pret kreisajā krastā pieejamo ūdeni un otrādi u.tml.

Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas (LŪKA) valdes priekšsēdētājs Sandis Dejus: “Pašlaik es daudz lietoju ūdeni no krāna, bet ir bijis laiks, kad to nelietoju tik intensīvi. Piemēram, pārvācoties dzīvot no Liepājas, kur ir fantastiskas kvalitātes un garšīgs ūdens, uz dzīvi Rīgā, kur ūdenim ir pilnīgi cits sāļu sastāvs, izcelsme un cita garša, manas domas un gaidas par to, kā ūdenim būtu jāgaršo, bija citādākas, jo es taču 20 gadus biju dzēris Liepājas ūdeni!” Interesanti, ka rīdziniekiem, kuri pārcēlušies uz dzīvi Liepājā, ir līdzīgas pārdomas, jo viņiem negaršo Liepājas ūdens.

Sandis Dejus turpina: “Ir veikts tests, strādājot ar bērniem – skolās un bērnudārzos. Viens no novērojumiem ir tāds, ka pastāv diezgan konkrētas gaidas pēc ūdens garšas: ja bērnudārzā tiek nodrošināts fasētais ūdens, 90% bērnu izvēlas fasētā ūdens garšu; ja tur nodrošina krāna ūdeni, bērni izvēlas krāna ūdeni. Tas ir pieradums. Ēdot ābolu, taču arī sagaidi, kas tas garšos pēc ābola, nevis apelsīna!” No kādas konkrētas, paša ierastas garšas cilvēks secina, ka ūdens ir lietošanai drošs, lai gan arī citur izmantotais ūdens ir ne mazāk kvalitatīvs.

Garšas īpatnības ir izskaidrojamas un pat zinātniski pamatojamas

Speciālisti uzskata, ka cilvēkiem pie nedaudz citādāka ūdens vienkārši nepieciešams pierast. “Saprotot, ka [ūdens no krāna] ir drošs, ka tajā nav nekā slikta vai nelāga, ar laiku mainās arī tā garšas gaidas – tāpat kā cilvēks pierod pie āra gaisa temperatūras un dažādām smaržām, pierod arī pie ūdens garšas. Šobrīd es daudz lietoju ūdeni no krāna, un vienīgā tā papildu apstrāde varētu būt ciešs skatiens vai rokas mājiens,” joko Sandis Dejus.

Šim viedoklim piekrīt arī SIA “Rīgas ūdens” padomes loceklis un Rīgas Tehniskās universitātes prorektors Tālis Juhna: “Aptuveni pirms pieciem gadiem kādā biznesa konferencē tika rīkota “aklā testēšana” – vairākās krūkās bija dažādi ūdens paraugi. Uzvarēja Daugavas puses ūdens (Rīgā Daugavas kreisajā pusē izmanto virszemes jeb Ūdens sagatavošanas stacijā “Daugava” ražotu ūdeni, labajā krastā – pazemes ūdeni). Domājot par iemeslu, secinājām, ka garšu ietekmē vairāki faktori: viens no tiem ir temperatūra – vēss ūdens garšo labāk, bet otrs - garšu ietekmē arī CO2 sastāvs ūdenī. Daudziem cilvēkiem labāk garšo ūdens, kurā ir vairāk gāzes, un Daugavas ūdenī ir mazliet paaugstināta skābekļa koncentrācija, jo tā attīrīšanai izmanto ozonu, savukārt ozons ūdenī sašķeļas un rada skābekli, tādēļ var teikt, ka ūdens ir viegli gāzēts. Iespējams, tas bija “aklā testa” rezultāta iemesls. Kad izsakās par ūdens garšu, šis spriedums veidojas no vairākiem faktoriem, un tos var zinātniski pamatot.”

Ūdenī esošās minerālvielas ir veselībai noderīgas

Iedzīvotāji bieži vien sūdzas par brūno vai dzelžaino ūdeni, taču Sandis Dejus norāda: “Liela daļa no šādu piemaisījumu izcelsmes ir iekšējo tīklu radītas, taču jāņem vērā arī tāds fakts, ka ūdens sagatavošanas procesā no tā nemaz nav jāattīra, piemēram, absolūti viss dzelzs - tas ir organismam svarīgs mikroelements. Ūdenim ceļojot no tā sagatavošanas iekārtām līdz mājoklim, dzelzs var nogulsnēties cauruļvados, un, ja ūdensvadā notiek avārija, tad ir liela varbūtība, ka krānos var nonākt brūns ūdens, kas rada nepatiku. Risinājums? Atver krānu un pagaidi, brūnais ūdens notecēs un ūdens atkal būs labā kvalitātē! Svarīgi ir saprast, ka dzelzs ūdenī nav neveselīgs vai kaitīgs.”

Veselībai noderīgās minerālvielas, kas ir Rīgas dzeramajā ūdenī

* Plašāk par minerālvielām pilsētas dzeramajā ūdenī lasiet šeit.

Arī namu apsaimniekotāji ir atbildīgi par ūdens kvalitāti

Vēl viens aspekts, kas ļoti būtiski iespaido pilsētas ūdensvada piegādātā ūdens kvalitāti, vizuālo izskatu un arī tā garšu – cauruļvadu tehniskais stāvoklis. Uz to norāda arī Tālis Juhna: “Ir būtiski pievērst uzmanību namu iekšējiem tīkliem. Vecākās dzīvojamajās mājās ir metāla caurules ar pārklājumu, kas gadu gaitā nodilst, jo caurules ir vecas. Klasiskais gadījums, ar ko cilvēki saskaras – pa nakti ūdens netiek lietots, sastāvas un caurulē esošais dzelzs nokļūst ūdenī, līdz ar to tas var būt krāsains, pat ar nelāgu aromātu. To nevar atrisināt tikai “Rīgas ūdens”, mājas apsaimniekotājiem ir jāsaprot, ka tā ir viņu atbildība un pienākums – rūpēties par nama iekšējiem tīkliem.”

Šo aspektu uzsvēris arī Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis: “Tas, ko varu teikt ar 100% pārliecību, ka “Rīgas ūdens” līdz katrai mājsaimniecībai piegādā perfekti tīru ūdeni. Jautājums ir par caurulēm pašās mājās. Ar dažu eiro vērtu ogļu filtra risinājumu jūs varat šo problēmu atrisināt!”

Dzeramā ūdens kvalitāte senāk bija kardināli sliktāka

Lai iedzīvotāji draudzīgāk attiekties pret krāna dzeramo ūdeni, nepieciešams mainīt ūdens dzeršanas paradumus. “Pēdējo 20 gadu laikā esam investējuši vairāk nekā miljardu eiro [Latvijas] ūdenssaimniecības sakārtošanā. Bet cilvēkam ūdens lietošana saistās ar krānu, kuru viņš ikdienā lieto, un no kura saņem ūdeni - ja tas nav mainīts 20 gadus, atbilstošs ir priekšstats arī par visu pārējo ūdenssaimniecību un nav informācijas, ka sen izbūvētas jaunas ūdens attīrīšanas iekārtas un jauni ūdensvadi, ir ļoti daudz, kas mainījies,” norāda Sandis Dejus. “Runājot ar cilvēkiem, mans mīļākais piemērs ir pajautāt - vai tu lieto ūdeni no krāna? Nē, nelieto? Un kādēļ? Garšojot pēc hlora un dzelzs... Un kad tu to pēdējoreiz pagaršoji? Nūūūū, kādā 1996. gadā… Tad es mudinu būt drosmīgam un pagaršot vēlreiz. Mēs aktīvi strādājam pie tā, lai cilvēkiem būtu pieejams vairāk informācijas [par krāna dzeramā ūdens kvalitāti]. Cenšamies iespējami vairāk stāstīt, ko esam paveikuši, skaidrot procesus, kas šo gadu laikā mainījušies. Pirms 20 un 30 gadiem ūdens bija pavisam citādāks.”