Vienotais bezmaksas diennakts tālrunis: 80002122
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 1, Rīga, LV-1050
Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) un Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienības pārstāvji, kā arī citi būvniecības speciālisti otrdien, 25. oktobrī, apmeklēja kanalizācijas sūkņu staciju Daugavgrīvas ielā 101, kas pamatoti dēvējama par jaudīgāko un arī lielāko Baltijas valstīs. Pašlaik tās būvniecība tuvojas ēkas virszemes līmenim.
Esošajai stacijai jau vairāk nekā 30 gadu
Kanalizācijas sūkņu stacija Daugavgrīvas ielā 101 pašlaik tiek būvēta praktiski no jauna, un pēc objekta uzcelšanas un nodošanas ekspluatācijā pašreizējā stacijas ēka tiks nojaukta. Šī stacija nodrošina aptuveni divas trešdaļas visu Rīgas notekūdeņu pārsūknēšanu uz Bioloģiskās attīrīšanas staciju “Daugavgrīva”, taču savu laiku ir nokalpojusi gan tehniski, gan morāli.
Esošās sūkņu stacijas projektēšana tika uzsākta jau tālajā 1965. gadā, būvniecība – 1968. gadā, taču pēc tam darbi tika uz laiku pārtraukti, un tehnisko risinājumu aktualizācija veikta tikai 80. gadu beigās, kad arī atsākti būvdarbi. KSS oficiāli ekspluatācijā nodota 1992. gada septembrī, un kopš tiem laikiem – tātad nu jau 30 gadus - darbojas bez būtiskiem kapitālieguldījumiem tās tehnoloģiskajos risinājumos.
Paredzams grandiozs ūdens un elektroenerģijas ietaupījums
Sūkņu stacijas pārbūve nepieciešama, lai garantētu drošu notekūdeņu savākšanu un pārsūknēšanu no Daugavas kreisā krasta rajoniem uz Bioloģiskās attīrīšanas staciju “Daugavgrīva”. SIA “Rīgas ūdens” Būvniecības daļas vadītājs Juris Sīpols: “No ekonomijas viedokļa lielākais ieguvums no sūkņu stacijas pārbūves būs tehnoloģisko ūdeņu patēriņa samazināšanās, kā arī elektroenerģijas patēriņa ietaupījums. Pašreizējā kanalizācijas sūkņu stacija nav energoefektīva, ir pazemināta ekspluatācijas drošība, jo notekūdeņu pārsūknēšanai tiek izmantotas novecojušas tehnoloģiskās iekārtas. Novecojušās iekārtas nomainot pret modernām tehnoloģijām, kopumā plānots samazināt elektroenerģijas patēriņu par 1000 MWh gadā, bet ūdens pašpatēriņu līdz 2024. gadam, kad plānots pabeigt stacijas izbūvi un ieregulēšanas darbus, vismaz par 250 000 m3 gadā. Jaunā kanalizācijas sūkņu stacija būs arī videi ievērojami draudzīgāka un drošāka.”
Elektroenerģijas un arī ūdens patēriņa ietaupījums solās būt patiesi iespaidīgs: pašlaik sūkņu dzesēšanai tiek izlietots 19 000 – 21 000 m3 ūdens mēnesī, bet jaunajā KSS sūkņu dzesēšanai tas vispār nebūs nepieciešams. Jaunās KSS prognozējamās jaudas – 8280 m3 pārsūknētu notekūdeņu stundā jeb 2300 litru sekundē (!).
Pazemē vairāk nekā virs zemes
LBS delegāciju ar tās valdes priekšsēdētāju Raimondu Eizenšmitu un tehnisko direktoru Mārtiņu Straumi priekšgalā lielākoties interesēja būvniecības un tehniskas dabas jautājumi. Jaunā stacija būs 8,7 metrus augsta monolītā dzelzsbetona ēka, kuras apjomi pazemes daļā būs pat ievērojami lielāki - objekta pazemes daļas dziļums būs 10,8 metri. Ēkas pamati ir 12 metru dziļumā, bet garākie dzelzsbetona pāļi iedzīti pat 24 metru dziļumā.
Jaunā ēka būs izmēros krietni kompaktāka par savu priekšteci, taču tiks aprīkota ar modernākajām tehnoloģijām: stacijā tiks izvietoti pacelšanas mehānismi, elektrosadales un vadības iekārtas, ventilācijas sistēma utt., tajā būs arī septisko dūņu pieņemšanas mezgls. KSS risinās arī pilsētai sasāpējušo tā saucamo notekūdeņu avārijas izlaižu problēmu. Pie KSS tiks ierīkota transformatora apakšstacija, kā arī dīzeļģeneratora apakšstacija, kas nodrošinātu elektrības padevi elektrotīklu bojājumu gadījumos.
Baltijā lielākās kanalizācijas sūkņu stacijas pārbūvi veic būvfirma SIA “Velve”, projekta kopējā summa – 13,4 miljoni eiro. Ēkas virszemes daļu plānots sākt būvēt jau decembrī, to pabeigt – nākamā gada pavasarī, bet pilnībā objektu nodot ekspluatācijā plānots 2024. gada aprīlī.
Dalies:
