Vienotais bezmaksas diennakts tālrunis: 80002122
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 1, Rīga, LV-1050
Pēc Veselības inspekcijas veiktās aptaujas datiem, krāna ūdeni dzeršanai lieto 77% no Latvijas iedzīvotājiem, daļa lieto gan krāna, gan fasēto ūdeni, tomēr 12% izvēlas ikdienā lietot tikai fasētu ūdeni. Eksperti norāda, ka fasētā ūdens lietotāji tādējādi par ūdeni maksā nesalīdzināmi vairāk, turklāt stimulē videi kaitīgās plastmasas ražošanu.
Gadā var ietaupīt 200 – 300 eiro
Ir skaidrs, ka krāna dzeramais ūdens ir nesalīdzināmi lētāks par fasēto un pudelēs pildīto dzeramo ūdeni. Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas (LŪKA) izpilddirektors Sandis Dejus: “Ir vienkāršs piemērs par ūdens cenu. Aizej uz veikalu ar 1 eiro. Cik daudz ūdens par to var nopirkt? Ja ir lojalitātes karte, par 1 eiro var nopirkt maksimums 10 litrus fasētā ūdens. Savukārt mājās, tēlaini runājot, var iekāpt dušā, atvērt krānu, un, kad dušas kabīne ir pilna līdz augšai, ir aiztecējis 1 eiro. Tas ir apmēram 1 kubikmetrs ūdens. Ja salīdzina gada griezumā, lietojot krāna ūdeni, mēs ietaupām 200 - 300 eiro gadā.”
Plastmasa rada videi nevēlamas vielas
Protams, ir vēl kāds aspekts – vides piesārņojums, ko neizbēgami rada plastmasas pudeles. SIA “Rīgas ūdens” padomes loceklis un Rīgas Tehniskās universitātes prorektors Tālis Juhna: “Internetā var atrast daudzus aprēķinus, kāds ir CO2 pēdas nospiedums no [plastmasas pudeļu] ražošanas, nemaz nerunājot par to, kas [ūdenī] uzkrājas ilgākā laika posmā - mikroplastmasa, nanoplastmasa utt. Plastmasas pudelei ir tendence un spējas izdalīt dažādas vielas, kas nokļūst ūdenī - stikls šādā ziņā ir drošāks. Pērkot pudeli, pircējs maksā par plastmasas pudeli, nevis ūdeni. Sakām, ka plastmasa ir slikti, tomēr turpinām to pirkt un par to maksāt, lai ražo vēl vairāk!”
Pudelēs var vairoties mikroorganismi
Nākamais šaubīgais moments – ūdens kvalitāte. Sandis Dejus: “Pilsētas ūdensvada ūdeni pārbauda dažādās vietās pilsētā, bet ar fasētu ūdeni tā nav jādara - atbilstoši šī brīža prasībām, fasēta ūdens kvalitāti pārbauda tajā brīdī, kad to iepilda pudelē.” Protams, hermētiski noslēgtā ūdens iepakojumā veselībai kaitīgi piemaisījumi nevar uzrasties, tomēr ir kāds mainīgais lielums, kas uzrādās arī pārbaudēs - tas ir mikroorganismu skaits. “Ja ūdens ilgāk ir stāvējis veikala vai biroja plauktā, mikroorganismu skaits var desmitiem reižu pārsniegt prasības. Tas ir dabisks process – mikroorganismi ūdenī ir un vienmēr tur būs, un tie vairojas.”
Pilsētas ūdensvads ir drošāks
Neskatoties uz minētajiem aspektiem, daudzi tomēr joprojām priekšroku dod veikalos pirktam fasētam dzeramajam ūdenim. “Cilvēkiem jārada iespēja vieglāk tikt pie krāna ūdens – veidojot punktus, kur to var brīvi paņemt,” atzīst Tālis Juhna. ““Rīgas ūdens” turpina investēt un pētīt, testējam pasaulē jaunākās tehnoloģijas, lai uzlabotu ūdens kvalitāti un tā piegādes drošumu. Esam atvērti arī atgriezeniskajai saitei ar sabiedrību, lai saprastu, ko vajag mainīt [ūdens piegādē], kādas ir cilvēku vēlmes utt. Rīgā vēl aizvien dažviet urbj akas, kas patiesībā ir nedroši. Pieslēdzoties pilsētas ūdensvadam, tiks nodrošināta kvalitatīva ūdens pārbaude, serviss un arī adekvāta cena, tādēļ aicinu dzert veselīgu, drošu krāna ūdeni!”
Dalies:
