Vienotais bezmaksas diennakts tālrunis: 80002122
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 1, Rīga, LV-1050
Apkopojot un izanalizējot informāciju par pilsētas kanalizācijas cauruļvadu tehnisko stāvokli, izstrādāta kanalizācijas tīkla ilgtermiņa atjaunošanas stratēģija. SIA “Rīgas ūdens” šobrīd plāno uzņēmuma ilgtermiņa finansēšanas modeli, kuras ietvaros viens no turpmākās attīstības nosacījumiem būs arī pilsētas tīklu aktīvāka atjaunošana.
Līdz 2040. gadam atjaunos vairāk nekā 150 km tīklu
Izstrādāti vairāki iespējamie kanalizācijas tīklu atjaunošanas scenāriji un aprēķinātas katra no tiem realizācijai nepieciešamās aptuvenās izmaksas. Ieteicamākais un arī šā brīža reālākais plāns paredz līdz 2040. gadam kanalizācijas tīklu atjaunošanā investēt vidēji 8,1 miljonu eiro gadā, kas gadā nodrošinātu vidēji 9,6 kilometru kanalizācijas vadu atjaunošanu, tādējādi trīskāršojot atjaunošanas apjomus un līdz 2040. gadam atjaunojot kopumā 152,9 kilometrus cauruļvadu. Plāna realizācija vēl jāapstiprina ar ilgtermiņa finansēšanas stratēģiju.
Kanalizācijas tīklu Rīgā vidējais vecums – vairāk nekā 40 gadi
Pašlaik “Rīgas ūdens” apsaimniekošanā esošo kanalizācijas tīklu (kopējais garums – 1255 km) vidējais vecums ir 42,75 gadi, turklāt ekspluatācijā joprojām ir tīkli pat no aizpagājušā gadsimta beigām. Tas nenozīmē, ka tie būtu avārijas stāvoklī - neapmierinošākajā tehniskajā stāvoklī lielākoties ir daļa no vecākajiem keramikas un padomju okupācijas laikos būvētajiem dzelzsbetona tīkliem.
Konstatēts, ka kritiskā stāvoklī ir kanalizācijas tīkli ar kopējo garumu 152,89 km, bet pārsniedz teorētisko-rekomendēto maksimālo kalpošanas ilgumu vēl 102,28 km tīklu. Tā saucamajā kanalizācijas tīklu riska grupā ir 255 km tīklu, un, ja tiks turpināta kanalizācijas tīklu atjaunošana līdzšinējā apjomā, līdz 2040. gadam to skaits var pieaugt līdz 436 km un pat vairāk.
Kritiskākās apkaimes – Pļavnieki un Dārzciems
Analizējot cauruļvadu bojājumus maģistrālo un savācošo pašteces kanalizācijas tīklu posmos un spiedvados pēdējo piecu gadu periodā, konstatēts, ka tajos notiek vidēji 132 avārijas gadā. Lielākais to skaits reģistrēts Pļavniekos, Dārzciemā, Āgenskalnā un Latgales priekšpilsētā (iepriekš - Maskavas forštate), tāpat arī pilsētas centrā, Katlakalnā un Šķirotavā. Šīm apkaimēm tiks pievērsta pastiprinātāka uzmanība kanalizācijas tīklu atjaunošanas plānā.
Pilsētas tīklu atjaunošana ir arī valsts attīstības plānos
Kanalizācijas tīklu atjaunošana ir arī uzņēmuma ilgtspējas uzdevums. Ieguvumi no šī procesa būs ļoti daudzpusēji, tostarp cauruļvadu bojājumu un to rezultātā ietekmēto klientu skaita samazināšanās, kā arī avāriju risku seku samazinājums, tāpat arī vides piesārņojumu risku mazināšanās, ietaupījums uz remontdarbu izmaksām u.tml.
Arī valstī akceptētās Vides politikas pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam paredz “veicināt notekūdeņu apsaimniekošanas ilgtspēju, kvalitāti un efektivitāti, turpinot notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas uzlabošanu un samazinot centralizētajās kanalizācijas sistēmās ieplūstošo lietus ūdeņu apjomu.” Savukārt Latvijas nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. – 2030. gadam uzdod “nodrošināt visu notekūdeņu atbilstošu savākšanu un attīrīšanu, atjaunojot un tālāk attīstot ūdenssaimniecības infrastruktūru.”
Dalies:
