Vienotais bezmaksas diennakts tālrunis: 80002122
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 1, Rīga, LV-1050
Vienotais bezmaksas diennakts tālrunis: 80002122
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 1, Rīga, LV-1050
Covid-19 pandēmijas laikā Rīgā tiek veikts notekūdeņu monitorings, to veicot Rīgas Tehniskajai universitātei un vides zinātniskajam institūtam “BIOR” sadarbībā ar Bioloģiskās attīrīšanas staciju “Daugavgrīva”, kur regulāri ņemti notekūdeņu paraugi.
Jau līdz šim veiktie pētījumi snieguši būtisku informāciju epidemiologiem, lai veiksmīgāk cīnītos ar Covid-19 pandēmiju - vīrusu apjoma klātbūtnes noteikšana notekūdeņos palīdz savlaicīgi noteikt, vai infekcijas izplatība palielināsies vai samazināsies. Tas savukārt palīdz pieņemt lēmumus par nepieciešamo ierobežojumu ieviešanu, prognozēt medicīniskās aprūpes kapacitāti un citus pasākumus.
Izmantojot uz notekūdeņu monitoringu balstītu epidemioloģisko pieeju, var laikus noteikt dažādu infekcijas slimību uzliesmojumus apdzīvotās vietās un identificēt pilsētu reģionus, kuros ir palielināts saslimušo skaits. Turklāt šī pieeja var būtiski papildināt esošo vides monitoringu sistēmu Latvijā, un, izmantojot esošo vides paraugu ievākšanas un loģistikas tīklu, to iespējams diezgan īsā laikā un ar salīdzinoši nelieliem papildu izdevumiem ieviest praksē.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātņu prorektors un SIA “Rīgas ūdens” padomes loceklis Tālis Juhna atzīst, ka notekūdeņos ievāktās analīzes Latvijā skaidri parāda tendenci, ka notekūdeņos vīrusa klātbūtni var ieraudzīt 5 - 6 dienas pirms pilsētā parādās epidēmijas uzliesmojums. Tādejādi iespējams apsteigt laiku, jau savlaicīgi brīdinot par iespējamām vīrusa radītām problēmām, lai atbildīgie dienesti var reaģēt un ieviest aizsardzības pasākumus.
Notekūdeņu monitorings slimību izplatības samazināšanā arī nākotnē varētu palīdzēt problēmu pandēmiju ierobežošanā risināšanā. Turklāt Bioloģiskajā attīrīšanas stacijā “Daugavgrīva” notekūdeņu izpēte veikta arī citās jomās, lai noteiktu dažādu vielu klātbūtni notekūdeņos. Viena no aktuālajām problēmām ir mikroplastmasa. BAS “Daugavgrīva” lielā mērā spēj novērst nelielu plastmasas daļiņu nonākšanu vidē, tomēr ir plastmasas nano daļiņas, kuras notekūdeņos nonāk, piemēram, mazgājot veļu. Tāpat drauds vides piesārņojumam ir sīkas polimēru daļiņas, kas ir daļas apģērba sastāvā. Mikroplastmasas nonākšana Baltijas jūrā apdraud zivis, kuru organismā šīs daļiņas var reāli nonākt.
Jau tuvākajā nākotnē regulārs notekūdeņu monitorings zināmā mērā var kļūt par sabiedrības veselības spoguli, jo mūsdienu zinātne var noteikt gan cilvēku lietotu medikamentu klātbūtni, gan pat narkotisko vielu esamību notekūdeņos, līdz ar to izdarot secinājumus par sabiedrības uzvedības modeli konkrētajā apkaimē.
Dalies:
