Vienotais bezmaksas diennakts tālrunis: 80002122
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 1, Rīga, LV-1050
Juglas attīstības biedrība aktualizējusi jautājumu par Juglas ezera ūdens kvalitāti, Strazdumuižas estrādē organizējot “Sarunu par ūdeņiem”. Tajā noskaidrojās, ka savu artavu ezera saglabāšanā var ieguldīt arī apkaimju iedzīvotāji, tostarp pieslēdzoties pilsētas tīkliem.
Latvija ūdenstilpju tīrībā atpaliek no kaimiņiem un Eiropas
Diskusijas laikā tika apspriesta ūdens ekoloģiskā kvalitāte, ūdenstilpju uzturēšana un to nozīme apkārtējai videi. Juglas attīstības biedrības vadītāja Ilze Neimane: “Juglas ezers [un tā apkaime] ir Rīgas zaļais dārgakmens! Par to vajadzētu rūpēties, to vajadzētu sargāt! Nepieciešams sadarboties, lai ūdeņi būtu kvalitatīvāki, un līdz ar to cilvēkiem šajā apkaimē dzīvot būtu vēl patīkamāk.”
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Iekšzemes ūdeņu nodaļas vadītājs, projekta “LIFE GoodWater IP” vadītājs Jānis Šīre nāca klajā ar satraucošiem faktiem, kas liecina, ka “mīts par Latviju kā otru zaļāko valsti Eiropā ir stipri pārspīlēts, jo vismaz uz ūdeņiem tas neattiecas” – Latvijā tikai 30 – 35% ūdeņu ir labā un augstā ekoloģiskā kvalitātē, kamēr Lietuvā un arī Eiropā vidēji šis rādītājs ir 40%, bet Igaunijā – pat 60%. Šī iemesla dēļ arī uzsākts projekts “LIFE GoodWater IP” - lai uzlabotu riska ūdensobjektu stāvokli Latvijā.
Piesārņojumu rada kādreizējā rūpniecība, taču arī paši iedzīvotāji
Juglas ezerā piesārņojumu rada kādreizējās rūpnieciskās teritorijas, piemēram, Juglas papīrfabrika, kā arī ezera pietekas no Pierīgas, kur ir augsta saimnieciskā aktivitāte, taču arī paši apkaimes iedzīvotāji, kas joprojām lieto decentralizētās kanalizācijas sistēmas. “Iedzīvotāju krājtvertnes ļoti reti ir hermētiskas, līdz ar to šādu tvertņu saturs agri vai vēlu nonāk gruntsūdeņos, savukārt no tiem tālāk plūst uz zemāko punktu, kas šajā gadījumā ir ezers,” norādīja “LIFE GoodWater IP” vadītājs Jānis Šīre. Līdz ar niedru izpļaušanu un mākslīgo mitrāju veidošanu speciālists ieteica ikvienam tomēr izskatīt iespēju pieslēgties centralizētajai kanalizācijai.
SIA “Rīgas ūdens” Stratēģiskās plānošanas daļas Projekta vadītāja Sandra Rubene uzsvēra, ka nepieciešams mainīt sabiedrības izpratni par ikviena indivīda lomu vides saglabāšanā, jo dažs “izgāž savu kanalizācijas spaini zem ābeles, nepadomājot par to, ka šī spaiņa saturs nonāks gruntsūdeņos un pēc tam jau kaimiņa akā vai ezerā”. Jāatgādina, ka joprojām ir iespēja pieslēgties pilsētas tīkliem un saņemt par to pašvaldības līdzfinansējumu, kas skar virkni Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu ietvaros izbūvēto pilsētas tīklu apkaimju, tostarp arī Juglas ezera krastā esošos Berģus. Plašāka informācija šeit.
Juglas apkaimē jau notiek ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšana
Pašlaik Juglas apkaimē plašā teritorijā notiek ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšana un pārbūve - Slēpotāju, Krosa, Tramplīna, Silciema, Murjāņu, Tūjas, Bobsleja, Skeletona, Pāles, Umurgas un Biatlona ielās.
Būvniecība Juglas apkaimē starp Šmerļa mežu un Strazdupīti (augštecē – Gaiļupīte) tika sākta aprīlī, to plānots pabeigt 2025. gada nogalē. Kopumā plānots izbūvēt ūdensvada tīklus gandrīz divu kilometru garumā, pilsētas kanalizāciju vairāk nekā četru kilometru garumā, kā arī divas jaunas kanalizācijas sūkņu stacijas. Tas ļaus pievienoties pilsētas kanalizācijas tīkliem vairāk nekā 140 mājsaimniecībām. Šis Juglas apkaimes kvartāls ir privātmāju rajons, kur daudzviet nav pieejama pilsētas kanalizācija, tāpēc iedzīvotāji izmanto lokālās kanalizācijas pakalpojumus, kas ne vienmēr atbilst vides prasībām, līdz ar to piesārņojums nonāk Strazdupītē, bet no tās – Juglas ezerā.
Nākotnē plānota arī pilsētas tīklu izbūve Velnezera apkaimē (Rīvas, Kvēles, Susējas, Veldres ielās), taču provizoriskais projekta realizācijas laiks būs ne ātrāk par 2030. gadu.
Dalies:
