Vienotais bezmaksas diennakts tālrunis: 80002122
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 1, Rīga, LV-1050
Pagājušajā gadā no kopumā SIA “Rīgas ūdens” notekūdeņu novadīšanas sistēmās nonākušajiem gandrīz 50 miljoniem kubikmetriem (49 924 480 kubikmetri) notekūdeņu tikai 1,35% avārijas izplūdēs novadīti Daugavā. Tas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā 2020. gadā, kad šādi Daugavā nācās novadīt 2,67% no kopumā notekūdeņu novadīšanas iekārtās apstrādātajiem 50 225 002 kubikmetriem notekūdeņu.
Šādu samazinājumu izdevies panākt, veicot vairākus kanalizācijas sūkņu staciju modernizācijas procesus un ieviešot dažādus tehnoloģiskus uzlabojumus. Tā, piemēram, automatizējot notekūdeņu izlaides kameru Voleros, sinhronizēta kanalizācijas sūkņu stacijas Ilzenes ielā un Bioloģiskās attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” darbība notekūdeņu plūsmas izlīdzināšanā. Tāpat SIA “Rīgas ūdens” uz desmit savām kanalizācijas sūkņu stacijām uzstādījis nokrišņu mērīšanas iekārtas, kas ļauj iegūt precīzākus datus par nokrišņu daudzumu konkrētajā apkaimē, bet tas savukārt dod iespēju operatīvāk reaģēt uz novadīto notekūdeņu apjomu strauju palielināšanos pilsētas kopsistēmas kanalizācijas sistēmā, tādejādi minimizējot nepieciešamību novadīt vidē pilnībā neattīrītus notekūdeņus caur avārijas izlaidēm. Pie situācijas vides jomā uzlabošanas darbs turpināsies, turklāt uzsākta arī Baltijā lielākās kanalizācijas sūkņu stacijas Daugavgrīvas ielā 101 rekonstrukcija.
Kanalizācijas tīklu sūkņu staciju dienesta vadītājs Kaspars Birkhāns norāda, ka “šādu notekūdeņu izplūdes samazinājumu izdevies panākt, pateicoties rūpīgam darbam pie iepriekšējo periodu rezultātu izpētes un analīzes.” Pakāpeniski izstrādāti un ieviesti jauni iekārtu ekspluatācijas risinājumi, būtisks darbs ieguldīts gan ražošanas uzlabojumu izstrādē, gan personāla rīcības instruktāžā palielināta notekūdeņu daudzuma ieplūšanas gadījumos, kas ļāvis būtiski samazināt neattīrītu notekūdeņu nokļūšanu vidē. “Šogad turpināsim aizsākto virzienu un meklēsim jaunus papildus risinājumus neattīrītu notekūdeņu apjoma samazināšanai. Viens no primārajiem fokusiem būs pilnvērtīgāk izmantot pagājušā gadā uzstādītos, nokrišņu mērītājus – meklēt korelāciju starp nokrišņu daudzumu un notekūdeņu plūsmas paaugstināšanos konkrētās Rīgas apkaimēs. Balstoties uz iegūtajiem datiem, izstrādāsim rīcības plānus un algoritmus notekūdeņu plūsmas stabilizēšanai un vienmērīgai pārsūknēšanai uz attīrīšanas iekārtām, maksimāli minimizējot avārijas izlaidēs izlaisto neattīrīto notekūdeņu apjomu,” tā Kaspars Birkhāns.
Jāuzsver, ka atsevišķās Rīgas pilsētas daļās joprojām pastāv kanalizācijas kopsistēma, tāpēc SIA „Rīgas ūdens” centralizētajā kanalizācijas sistēmā nonāk arī lietus notekūdeņi. Lai izvairītos no Bioloģiskās attīrīšanas stacijas „Daugavgrīva” pārslodzes un bioloģiskā notekūdeņu attīrīšanas procesa apdraudēšanas, spēcīgu lietusgāžu laikā caur avārijas izlaidēm vidē tiek novadīti notekūdeņi, kuri gan lielākoties sastāv no lietus ūdeņiem, tomēr rada vides piesārņojuma risku. Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam ir uzsvērta nepieciešamība turpināt lietus notekūdeņu sistēmas nošķiršanu no kopsistēmas, kā arī veicināt šīs sistēmas koordinētu rekonstrukciju un attīstību.
Foto: Vladislavs Proškins / F64 Photo agency
Kanalizācijas tīklu sūkņu staciju dienesta vadītājs Kaspars Birkhāns: “Būtiska loma lieliskā rezultāta sasniegšanā ir komandas darbam - ne tikai mūsu struktūrvienības ietvaros, bet arī starp citām SIA “Rīgas ūdens” atbildīgajām struktūrvienībām un to darbiniekiem. Lielākā nasta uz saviem pleciem jāiznes ražošanas dispečeriem, kad no vienkāršas iekārtu uzraudzības pastiprināta lietus un atkušņa laikā jāsāk pārvaldīt visas Rīgas notekūdeņus.”
Dalies:
