Ikgadējā Pasaules ūdens dienā Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) šogad īpaši tika uzsvērts pazemes ūdens resursu nozīmīgums. Šis “neredzamais resurss” ir svarīgākais saldūdens avots dzeramā ūdens ieguvei, lauksaimniecībai un rūpniecībai.

Pazemes ūdens nodrošina pusi no dzeramā ūdens pasaulē

“Pazemes ūdenim ir izšķiroša loma globālā hidroloģiskā cikla darbībā un tas ietekmē bioloģisko ekosistēmu daudzveidību un pārtikas drošību,” norāda Tālis Juhna, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ūdens inženierijas un tehnoloģijas katedras profesors un Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģijas laboratorijas vadītājs. “Palielinoties pieprasījumam pēc šī vērtīgā resursa, bet, no otras puses, piesārņojumu slodzei un klimata izmaiņu ietekmei, ir svarīgi apzināt nepieciešamību to aizsargāt.  Pazemes ūdens nodrošina apmēram pusi no dzeramā ūdens pasaulē, bet tas arī nodrošina saimniecisko darbību, piemēram, interneta serveru dzesēšanu, derīgo izrakteņu ieguvi un enerģijas ražošanu.”

Nepieciešams koordinēt gruntsūdeņu apsaimniekošanas plānus

ANO uzsver nepieciešamību koordinēt pazemes ūdens apsaimniekošanas plānus, jo pazemes resursiem nav robežu, savukārt to nesaimnieciska izmantošana var ietekmēt arī kaimiņu valstis. “Šī problēma ir īpaši aktuāli saistībā ar klimata izmaiņu radītajām sekām, kas ietekmē pazemes ūdens resursu sadalījumu. Pašlaik viena trešdaļa no pasaules iedzīvotājiem dzīvo ūdens trūkuma reģionos, īpaši Āzijā, Tuvos Austrumos un Ziemeļamerikā. Dažās no šo reģionu valstīm pazemes ūdens ir vienīgais ūdens avots karstajās sezonās. Līdz ar to pazemes ūdens pieejamība ir par pamatu dzeramā ūdens un pārtikas (to izmanto apūdeņošanai) resursu esamībai, kas savukārt ir tieši saistīts ar ANO Ilgtspējas attīstības mērķu sasniegšanu. Man patiešām ir liels prieks, ka SIA “Rīgas ūdens” arī ir pievienojies šo mērķu izpildei, identificējot ūdeni kā vienu no ANO sasniedzamajiem mērķiem,” saka T. Juhna.

Kādreiz arī Rīgā pastāvēja pazemes ūdeņu riski

Daudzviet pasaulē valstis nepietiekamo pazemes ūdeņu resursu dēļ saskaras ar dzeramā ūdens problēmām, un globālā mērogā arvien pieaug pazemes ūdeņu kā zemes dzīļu resursu vērtība. Latvijā ir pieejami bagātīgi saldūdens un dabīgā mineralizētā ūdens resursi. Pazemes ūdeņi ir svarīgākais dzeramā ūdens resurss Latvijā, savukārt ārpus Rīgas – būtībā vienīgais. “Mēs varam nodrošināt Latviju un Rīgu ar labas kvalitātes dzeramo ūdeni no pazemes avotiem, taču tā nav bijis vienmēr. Pagājuša gadsimta vidū neefektīvās pazemes ūdens izmantošanas industrijā un mājsaimniecībā rezultātā veidojās tā saucamā “depresijas piltuve”, jo pazemes ūdens daudzums sāka samazināties. Starp citu, tas ietekmēja ne tikai ūdenssaimniecību, bet arī būvniecību un citas nozares. Tika novērota reģionāla mēroga gruntsūdeņu līmeņa krišanās un vajadzēja sākt izmantot virszemes ūdens avotus. Uzsākot ūdens uzskaiti un mainoties ekonomikas profilam, situācija mainījās kardināli. Tagad Rīgai pieejamie pazemes ūdens resursi ir vairāk nekā pietiekami,” norāda T. Juhna.

Virszemes ūdeņu attīrīšana paliks dārgāka

Dzeramā ūdens kvalitātei papildu riskus rada dažādi piesārņojumi. Piemēram, antibiotikas, mikroplastmasa vai endokrīno sistēmu ietekmējošās vielas, lai arī ļoti zemās koncentrācijās, tomēr rada papildus riskus - īpaši virszemes avotiem. Tas nozīmē, ka ūdens attīrīšana paliks dārgāka. “Pazemes ūdeņiem šajā ziņā ir priekšrocība, ja, protams, mēs tos mākam un spējam pasargāt. Tiem ir ne tikai stabila temperatūra, bet to veidošanās procesā notiek arī to dabiskā attīrīšanās, un mēs iegūstam ļoti labas kvalitātes dzeramo ūdeni. Pazemes ūdeņu līmeņi Latvijā nav dziļi, līdz ar to atsūknēšana ir relatīvi lēta, kas ir būtisks faktors īpaši enerģijas krīzes situācijā,” skaidro T. Juhna.

RTU strādā pie jaunām ūdens attīrīšanas metodēm

Lai attīrītu līdz dzeramā ūdens kvalitātei, parasti pietiek ar relatīvi vienkāršajām aerācijas un filtrācijas metodēm, tādejādi izdalot dzelzi, mangānu vai amoniju. “Lielākoties mēs izmatojam bioloģiskās attīrīšanas metodes, kas ir videi draudzīgas. Latvijā gan ir atsevišķi reģioni, kur dēļ ģipša nogulām ir paaugstināta sulfātu koncentrācija, piemēram, Jelgavā, kur izmantojam membrānu filtrāciju, kas ir mazliet dārgāka, tomēr arī šī metode attīstās un paliek ekonomiskāka. RTU kopā ar pasaules vadošiem pētniecības institūtiem strādā pie jaunas filtrācijas metodes, pie ļoti plānas membrānas izveides, kas palīdzēs samazināt spiediena zudumus un enerģijas patēriņu, attīrot ūdeni,” informē T. Juhna.

Gruntsūdeņus var apdraudēt privātmāju kanalizācija

Latvijas teritorijā ir ļoti laba gruntsūdeņu kvalitāte, kas, starp citu, tā nav visur. Piemēram, Igaunijas pazemes ūdeņi jāattīra no dabiskā radona. Tomēr seklie pazemes ūdeņi ir pakļauti daudziem riskiem: ja pazemes ūdenī nonāk ķīmisks antropogēns piesārņojums, tiek negatīvi ietekmēts ūdens nesošais iezis un to atjaunot ir grūti. Piemēram, tā saucamo gudrona dīķu radītais piesārņojums ir atstājis ietekmi uz daudziem gadiem, un, nerisinot šo gudrona dīķu problēmu, pēc aptuveni 40 gadiem šo dīķu radītais piesārņojums sasniegt galvaspilsētas pazemes ūdeņu horizontus. “Arī cilvēka ikdienas rīcība var atstāt negatīvas sekas uz gruntsūdeni. Viena no šādām rīcībām ir nepietiekami attīrīta kanalizācijas ūdens infiltrācija no privātmājām vai noplūde no bojātiem kanalizācijas kolektoriem.  Šie riski rada patogēnu (īpaši vīrusu) un barības vielu, piemēram, biogēnu tādu kā fosfora un slāpekļa uzkrāšanos pazemes ūdens horizontos, bet tas savukārt veicina ezeru, kurus bagātina pazemes ūdens, aizaugšanu jeb eitrofikāciju,” brīdina T. Juhna. “Atceramies, tieši zem mūsu kājām, nepārtraukti plūst viens nozīmīgākajiem, bet vienlaicīgi arī trauslākajiem resursiem, kura ilgtspēju var ietekmēt katrs no mums!”

Akadēmiķa Tāļa Juhnas prezentācija Pasaules ūdens dienai veltītajā publitātes pasākumā